Bodo

Man Vācijā ik pa laikam sastopamais vīriešu vārds Bodo liekas tik nevācisks un atgādina Hobbitu.

Rīta pārdoma vai bez laktozes pienā ir tik pat ogļhidrāti kā parastajā pienā. Second hand tirdzniecība pilnā sparā. Jau zied jasmīni. Jāsāk pakot koferi, izbraukšana pēc 20 stundām.

Projekts Hildegarde.

Kiborgi

Mīļā cilvēce, man nav nekādas iedvesmas bezjēdzīgi diskutēt par lietām, ko tā pat nekādā veidā nevaru ne mainīt, ne ietekmēt. Un vēl jo sliktāk, ja diskusiju sāk cilvēki ar ļoti ierobežotu zināšanu loku. Mazliet jāpaskatās pa labi un pa kreisi. Tā bļaušana, jo visi tā bļauj, man riebjās.

Satiku Kerstinu. Biju mazliet pārsteigta, bet patīkami pārsteigta.

Šodien iedvesma visu nokārtot un pasūtīt augusta kāzām. Beidzot kāds precās.

Gribēju atbrīvoties no puķpoda dārzā. Kaķi teica nē.

Brīvība un sarunas un visāda informācija

Atradu veidu, kā atgūt vairāk brīvību un atbrīvoties no dažiem ierobežojumiem. Es esmu pateicīga, ka dzīvoju tik labos apstākļos un varu to atļauties finansiāli. Es esmu pateicīga, ka dzīvoju attīstītā valstī, kur šāda iespēja ir. Un varbūt kaut kad būs iespēja to izmantot arī izmantojot citus ieguldījumu atgūšanu.

Ir forši parunāt ar mammu un abpusēji pateikt īstos vārdus, īstās domas. Viss būs tā kā tas būs. Mammai ir pieredze. Viņai gāja tā pat. Dažas lietas nemainās. Viss būs kā tas būs, bet viss būs labi.

Visādi briesmu stāsti pēdējās dienās dzirdēti. No vienas puses šausmas, cik dzīve ir neparedzama, skarba, nelietīga. No otras puses – jāizbauda katra mirklis, jāizbauda mirkļa skaistums un jānovērtē to, kas ir dots. Dažreiz var būt, ka kādam ir doti daudzi gadu desmiti, dažreiz ne tik daudzi gadu desmiti, dažreiz tās ir dienas vai stundas vai sajūtas un prieks, kam nav bijusi iespēja realizēties, tā kā tas ir izsapņots un plānots.

Zied ievas Dinslakenā

Tomāti un procelāna puķpodi

Tulpju laiks ir pienācis. Jāsēj tomāti stādiem. Vakar atradu porcelāna puķpodus gulbja formā. Jocīgi? Jā. Trashī? Jā. Vai man to vajag? Jā! Kāpēc gan likt māla podus uz palodzes, ja varu uzlikt īsta porcelāna gulbīšus savām petūnijām vai kas arī tās nebūtu par puķēm. Galvenais, lai skaisti zied.

Viss ir mazliet nemierīgi. Nevaru saprast, kad lai uzņemu šķidrumu. Domāju kā nekad iepriekš kam, kad ko teikt. Vēl ir kāzas augustā, uz kurām negaidīti jāgatavojās. Bet man prieks. Lidosim speciāli augustā uz nedēļas nogali uz Latviju.

Anonīmās rokdarbnieces

Dažas draudzības ir lēnas, siltas un ilgas, gluži kā gruzdošas ogles. Citas ir spilgtas un intensīvas, tā ka jāpaņem pārtraukums lai atkal uzliesmotu. Aprīlī man paredzēts spontāni plānots apciemojums no trupas, kas sasēdas relatīvi kopā 2009.gadā autobusā pie centrālās stacijas, ārā lija. Tā riktīgi sapazināmies Berlīnē, draudzību nostiprinājām Taizē, kur kopā tika gan smiets, gan raudāts un silence man iepazīts. Un kopš tā laika mēs turam kontaktu. Ir visādi pasākumi noorganizēti. Kas tik kopā nav darīts – Kormantīnā eklēri ēsti un peldētos karjerā, kur neviens vairs neatcerās kā tikām un kurš veda un kur tas karjers atrodās. Pa Lieldienām piedzīvojums turpināsies.

Pavasaris ziemā

Gandrīz negatīva

Piektdien dabūju pozitīvu testu, mazliet sajauktus dienas plānus, lielu benzīna rēķinu un pārāk daudz autobāņa manai gaumei. Un sāku skatīties Bridžetonu 2.sēriju, kuru šorīt agri no rīta beidzu skatīties.

Kopš tiem laikiem esmu saņēmusi vienu negatīvu PCR rezultātu un 2 negatīvus ātro testu rezultātus. Līdz ar to es ievietoju sevi “gandrīz negatīvo” kategorijā. Rīt no rīta vēl aiziešu uz to pašu telti, kur mani pirmo reizi notestējās negatīvi un tad dzīvošu tālāk miera vējos.

Saldējuma sezona atklāta Rocco saldējuma kafēnīcā. Spēļu vakara vakar ļoti labs. Krūmi apcirpti. Dzīve iet uz priekšu.

Atpakaļ

Lidostā gaidu lidojumu atpakaļ uz Vāciju, kur izpirkti produkti un mazais vājprātiņš. Gan jau tas daudz mazāks kā Latvijā. Bet nu eļļu, makaronus un miltus vācieši jau pamanījušies izpirkt. WC papīru gan jau arī. Degviela dārga. Parastās tēmas. Varbūt puse no krīzes ir pašu radīta. WC papīra krīze noteikti.

Man nepatīk iepirkties un visi kas ir bijuši manā pagrabā, zina kā tur izskatās. Eļļa ir un būs. Laikam pagājušajā gadā iztērējām kādus 350g cukura. Dzīve salda tā pat vien. Vai visiem pārējiem vēl nav palikuši makaroni no 2020.gada marta!?

Es biju tik pozitīvi noskaņota ka beigsies C19, bet ne tas beidzies, un šeku teku vēl viena krīze. Svarīgs ir iekšējais miers.

Kipras siers ir garšīgs. Nepārsālīta un nepārsaldināta virtuve. Laiks labs priekš latviešu saprašanas. Lija maz. Vējš ir ok. Flamingo gan slēpās sālsezera krastā, kas pie lidostas, lai viņus neviens netramdītu un neskatītu. Redzējām tos no abām pusēm tālu, tālu. Angļu tūristi haki uniformiskos šortos Paposā plus 12 grādos. Briti paliek briti. Pieklusinātie lielās austrumu kaimiņvalsts pilsoņi. Tik klusu to valodu nebiju dzirdējusi. Daudz vēstures un arhitektūras. Izrakumi. Olīvkoki. Vidusjūra. Zivis restorānā. Ielas kaķi, bet diezgan labi aprūpēti. Izņemot pie mošejām. Pārāk daudz nejauši sastapti latvieši, nākošgad atvaļinājumi jāplāno ārpus Latvijas skolu brīvdienām. Ieskats lielās austrumu kaimiņvalsts TV kanālos, kas ir visai aizliegti Latvijā.

Šeit dienas priekam bilde ar kaķi no Larnakas. Viņš dzīvo tālāk, vēro kaijas un ir mazliet auksti.