Grieķija

Tomāti un kaķu barība jāsapako un jānoliek vietā pirms atvaļinājuma. Jāatrod skapja dziļumos vasaras drēbes temperatūrām virs 20 grādiem. PCR tests pasūtīts. Tā vien gribas jau tagad izvilkt koferus un sāk pakoties, lai gan saprotu, ka tas ir pārāk agri. Es ceru, ka svētdien aizlidosim. Līdz tam vēl pāris interesanti projekti, piemēram, piedalīšanās studentu zinātniskajā konferencē. Essene. Grillēt šajā gadā tā arī nav sanācis. Bridgetons grāmatas atstāju lasīšanai uz salas.

Rēzekne

Ir atkal nez cik projekti vienlaicīgi, bet tā nav ne pirmā, ne pādējā reize mana dzīvē. Pa nedēļas nogali jāuzraksta neskaitāmi e/pasti. Maģistra darba tēmu gribu beidzot noskaidrot, bet BIORa pirmā uzrunātā neatbild, tad jāmeklē nākošā persona, kuru uzrunāt. Māsu skolas internacionālajās dienās kā runātāja piedalīšos. Tad vēl haoss ar māsu izglītības atzīšanu Latvijā, bet tam laikam visizdevīgak pieķerties tikai tad, kad dabūšu konferences 2 apsolītos kredītpunktus. Nezinu kā pa vidam visam vakar izdevās izlasīt vēl vienu Bridžetonu grāmatu. Brīdinājums – tās grāmatas rada atkarību.

Uz Latviju netiku aprīlī, netikšu arī maijā, bet vismaz ir 30 virsstundas, un visas cerības uz jūniju, bet darba plāns jūnijam paradīsies tikai nākošajā nedēļā. Latvijā apmeklējamo vietu sarakstā pārsteidzoši ir nonākusi Rēzekne, par kuru nekad nebiju aizdomājusies, īsti nezināju, kur tā atrodas. Ar Elīnu nākošais merķis atrast kartē ir Preiļus. Bet Krēta izskatās cerīgi. No otras puses, Kipra arī izskatījās cerīgi, bet Kipra tika svītrota. Vēl viena ceļojuma gramata plauktā, kas pagaidām netiks izmantota, vismaz es to neizmantošu, bet Heiko paspēja jau izlasīt.

Pa vidam, kristala glāžu transports un mazgāšana, daudz nakts maiņas, krācoša Trikolore, Leo, kuram atkal ir problēmas ar veselibu, bet viņš neies jau man stāstīt kādas tieši. Tomātu projekts arī jāvirza tālāk.

Studēt vai … studēt?

Es esmu iekūlusies visādās māsu biedrību sociālajās dzīvēs vairākos aspektos un jautājums ir studēt tagad tālāk vai ne?! Un vai varētu nestudējot grādu dabūt?! Es saprotu, ka pēc gadiem kādiem 10 visur prasīs augstāko izglītību, bet es pat neesmu 1. līmeņa augstākās izglītības cienīga, jo skola parastā pie slimnīcas. No otras bakalaurs veselības aprūpē jau ir. Nav tikai īstais grāds ar kvalifikāciju kā māsai. Mazliet bail, ka pēc 10 gadiem (nu ar vācu muļļāšanos un birokrātiju noteikti pēc gadiem 15 līdz 20) pateiks, ka vajag augstāko. No otras puses, kurš ziņa, varbūt līdz tam laikam es būšu jau ar doktora grādu. Tas ir otrs jautājums. Varētu iet un to darīt un petīt, bet finansējums un tas ir 5 gadu projekts un nolaižas rokas un negribas uz 5 gadiem sevi novēlēt kaut kam tādam, par ko beigu beigās nav zināms vai tas kam noderēs. Un ir vidādā ziņā nepraktisks. Un ikdienas bez darba stāstiem par lietām, kas iebāztas tur, kur tām noteikti nevajadzetu būt.

Foršā lieta ar to burzīšanos ir līmenis, ko novērtēju. Tas iedvesmo turpmākām studijām. Es neesmu pīļu dīķa piekritēja. Bet vispirms viss ir pamazam jānoskaidro un jāatzīst.

Kafija ar pienu

Dažreiz vajag rītus rītamētelī pēc dušas ar piena kafiju, lai dzīve varētu ritēt tālāk. Spontanitātei vajag būt. Es neesmu vienīgā ģimenē, kas 3,5 minūšu laikā saplāno atvaļinājumus. Mums ir viens gudrs kaķis un pārējie divi ir runči.

Rītu mazliet izbojāja ziņa par atceltu reisu no Rīgas uz Dortmundi. Tagad ir cīņas modus un jāmeklē jauna lidojuma alternetīva.

Nākotne

Skatos interviju ar māsu, kas strādā Īrijā, un esmu zaļa no greizsirdības par tām inovācijām, no tām iespējām un izaugsmi. Liekas, ka manā apvidū ir vienkārši pagrimums un vēl viduslaiki. Ļoti maz kas notiek. Vispār domāju, kas un ko nākotnē. Promovēties?! Vai ne? Garš tas pasākus. Un nezinu vai gribu līst dīķī, kas ar laiku tikai samazinās savā vidē. Un kas arī liek paliek jomā, jo savādak iegūtais grāds vienkārši kļūst bezjēdzīgs.

Otrs maģistrs ir savos ceļos aizgājis. Bet ko tālāk. Darbā arī tāda nenoteiktība. Bet tas ir bijis tā vienmēr. Kad tad man nav bijuši kādi nākotnes projekti un plānojumi?! Laikam nekad.

Par Hansu viss vēl migla tīts. Arī ja man kāds pateiks, ka tagad viss ir labi, es laikam nenoticēšu. Bet man patīk, ka otram dēlam pateicu, visu ko domāju. 38 gadu vecumā ir jākļūst pieaugušam un jāuzņemās atbildība un arī kaut kas jāsāk pašam darīt un organizēt, bez stumšanas un grūšanas.

Zinātniskā konference

saņēmu apstiprinājumu, ka varu piedalīties RSU zinātniskajā konferencē ar savu maģistra darba tēmu. Kaut kas jauns. Un varu piedalīties dažādos workšopos. Digitalizācija dara savu. Un man ir arī brīvs uz to laiku. Tā vien gribas pastalkerēt kurš no pazīstamām personām tur piedalīsies ar citiem pētījumiem.

Nedēļas prieks – daudz foršas zeķes no Many Mornings (Dedoles). Nezināju, ka zeķes var izraisīt atkarību, bet tādas zeķes laikam tomēr var izraisīt atkarību.

Šodien redzēju pārāk daudz kaulus, ņemot vērā, ka strādāju nodaļā, kur griež audus, nevis zāģē kaulus. Redzēt kaulus ir slikti. Pacientiem. Bet esmu pārsteigta par savu rūdījumu.

Es domāju, ka mana māsa ir vienīgā, kas janvārī un februārī sāk gatavoties nākošajiem Ziemassvētkiem. Es neesmu labāka 😉 Šogad man ir iedvesma un idejas gan Ziemassvētku, gan dzimšanas dienu dāvanām nākošajam gada. Pasaule laikam iet uz galu.

mūžība

Veselu mūžību neesmu rakstījusi. Īsti jauns nekas nav bijis. Pandēmija tā pati. Ir jauns kaķis Verners Bruno Blackijs, kurš ik pa laikam ir arī blakus Thomasa (Blackijs) un pretejo kaimiņu Jūlijas & Dītmera kaķis (pazīstams kā Bruno tur). Pa vidam biju mazliet Latvijā. Bija forši. Šeit bija ziema, bet tagad jau ir pavasaris. Krūms ir apcirpts. Varu atkal braukt ar riteni. Trikolors joprojām skaļi krāc.

Bridgetons Netfliksā ir ļoti interesants seriāls. Nevaru vien sagaidīt nākošo sēriju. Sāku lasīt jau grāmatu. Pietrūkst baseins ar Klēru, bet mēs ļoti daudz pastaigājamies. Urban wandering. Var atklāt arābu un turku veikaliņus ar visādām jaunām garšvielām un ēdienu iedvesmām. Bet pamazam gribās ceļot un ko citu redzēt, nevis vien apkārtnes upmalas un pakalnus. Un lidot.

Lietus, riepu maiņa un dzīve

Pāris dienas brīvas. No vienas puses darbs ir interesants un kad esmu ieksā, tad esmu iekšā. No otras puses, pāris murgi un vispārēja nepatika pret dažiem organizatoriskiem aspektiem. Bet redzēs kā būs tālāk. Mainīt dzīvē es varu vienmēr kaut ko. Bet pa to laiku riepu maiņas un gara ‘to do’ liste. Man patīk būt mājās. Un foto siena ir zila nokrāsota. Pāris bildes vēl trūkst, bet tas arī stāv manā ‘to do’ listē.

Kaķiem jāierīko ziemas patvērumu. Ežu problēma laikam it kā ir atrisināta. Man šķiet, ka vecākais ezis laikam bija vecs, vismaz viņš vairs šeit neparādās. Viņam arī bija tā kakla ”pazīme”, kas liecina, ka viņš noteikti ir pavecs un ne tik labi barots. Bet dabā tā notiek un ir jau arī jaunā paaudze. Ežu cietoksni es gatavoju jau no pavasara cerībā, ka tur būs gan pietiekami daudz barības bāzes (kukaiņi), gan pietiekami daudz materiāli ziemas guļai. Lietus sezona ir šeit. Nezinu, kad tieši sāksies ežu ziemas miegs.

BKUS piedāvā tālākizglītības kursu bērnu ķirurģijā. To pašu visu es varētu jau arī kaut kur izlasī, bet man vajag citu perspektīvi aprūpei. Šeit daudzas lietas šķiet pārāk vispārīgas.

6 no 7

6 no 7 eksāmeniem ir nolikti. Palicis tikai pēdējais mutiskais. Un tad atkal lielās brīvdienas pēc pagajušās nedēļas mazajām brīvdienām. Bija brīnišķīgi. Stāvēt kalna galā un neko nedzirdēt. Vējš. Mākoņi šķiet ar roku aizsniedzami. Būve kā citplanētiešu kuģis. Sireāla sajūta. Bulgārija ir lieliska un pārsteidzošā valsts. Šis ceļojums man bija vajadzīgs, jo pagaidām taisīšu Bulgārijas pauzi.

Finiša taisne

Es nespēju noticēt, ka pēc 3 ļoti ilgiem gadiem ir beidzot pienācis laiks, kad palikuši ir tikai pēdejie 2 mutiskie eksāmeni un tad ir viss. Vismaz es ceru, ka viss. 10 dienas. Pa kurām vēl paspēšu pirms-atvaļinājumu izmēģināt. Pēc 3 gadu mācīšanās es to varu atļauties.

Dažreiz es nespēju noticēt, kā daži cilvēki ir spējīgi izdzīvot… Ja ir jāpasaka nedēļu pirms pēdējā pārbaudījuma, ka vispār jau ir grāmatas, kur ir iespējams visu izlasīt. Un ka tās grāmatas mums tika iedotas jau pirms 3 gadiem. No vienas puses, man būtu jābūt vienalga, bet nav vienalga, jo šādi cilvēki iegūst māsu kvalifikāciju un no viņu spriedumiem ir atkarīga citu veselība un dzīvība.