Man nav ko teikt

Dienas īgnums: neskatoties uz to, ka esmu vakcinēta pēc labākās sirdsapziņas un RKI ieteikumiem, man nav 3.vakcīna (kuru pēc RKI arī nevaru saņemt) un īsti līdz galam neesmu vakcinēta. WTT?! Es netaisos vakcinēties katrus 2,5mēnešus. Nope. Iešu un principiāli testēšos, tur kur man to vajag. Johnsons tika pielīdzināts pilnam vakcinācijas kursam, kad oktobra sākumā atļāva būsterēties, to izdarīju (ar 2 nedēļu nobīdi gad) un tagad … nevaru un gribu jau atkal potēties.

Dzīve bez galda

Ceturdien izliku uz ielas prom vešanai savu veco viesistabas galdu, kuru pārvedām uz māju no H-ielas, kuru mantojām no Hanelores un kurš ar mums jau 6 gadus bija kopā… jo bija paredzēts, ka piektdien piegādās jauni galdu. Bet to nepiegādāja. Piegādāt var tikai piektdienās un ja paveiksies, tad būs jau nākošpiektdien. Šodien un pirmndien ciemiņus gaidām. No pirmndienas esmu Home office ar paredzēto biroju viesistabā.

Laikam nekad neviens nav bijis tik laimīgs janvārī nesot no pagraba augšā saliekamo dārza galdu.

2022

Ja pirms 8 gadiem man kāds būtu teicis, kur un ar ko un kā dzīvošu tagad, tad es to personu būtu palūgusi aiziet uz toksikoloģisko pārbaudi. Protams, ar gadiem šķiet, ka es vairs neesmu tik radoša un nenāk galvā tik ļoti kreizī idejas. Bet es zinu daudz labāk kas es esmu un ko es gribu. daudz kas ir uz savas ādas pārbaudīts.

Man ir mazs plānu sarakstiņš nākošajam gadam. Intensīvajā kodētāju kurss janvārim-februārim. Atvaļinājums gan jau ka Kiprā martā. Visādi jautājumi savai ex darba vietai par māsu reģistrāciju. Eslingena jūnijā.

Aizmirsu pateikt, ka kopš 2021.gada 2.decembra esmu reģistrēta māsa Latvijā. To tikai uzzināju pagājušo ceturdienu, respektīvi, 30.decembrī. Bet dažreiz dzīvē tā gadās. Bet tas ir tikai formāli. Nodaļā nestrādāju kopš septembra, kas laikamm bija mans lielākais izaicinājums 2021.gadam – pieteikties citam darbam ar domu, ka varbūt izdosies. Jā, izdevās. Un pat labāk nekā cerēts. Nebija tā, ka man šausmīgi nepatiktu māsas darbs, bet bija lieli mīnusi.

Kristības

Tad nu tā, kopš vakardienas esmu officiāli Hiesfeldas luterāņu draudzes locekle. Super kristības tukšā baznīcā praktiski tikai ar “savējiem”. Burvīgi! Un man ir visforšākā krustmāte – Klēra!

Citas top tēmas – Ziemassvētki, klepus, kurš gan ir mazinājies, skaista kleita, kam ļāvos, Jorga personīgā dzīve, garšīgi mandarīni, alibī selfijs, jo virziens bija cits, neesošie (pašlaik) jaunā gada plāni, neesošie (pašlaik) atvaļinājuma plāni, Mandolarian sērijas, Trikolore, kura ir mollīga, bet nav resna, krepju panna, Latte machiato ar lazdu riekstu piegaršu, siltu zeķu trūkums, šodienas kāpiens kalnā, kurā nekad nav kāpts.

Virsstundas

Šonedēļ darbā sanāca pavadīt vairāk ne-kodējoša laika, nekā gribētos, ņemot vērā gada beigu tuvošanos. Bet sastrēgums gan neierasti ātri pagāja. Rīt ir piektdiena un rīt ir frizieris.

Nedēļas nogale paredzēta gana aktīva. Jāsaņemās beidzot cepumiņu cepšanai vai zviedru kaka-kūkas izcepšanai. Mazliet jāsagatavojas morāli nākošajiem viesiem un kristībām.

Attēlā Voerde cietoksnis.

Baseins

Baseins

Baseins pats par sevi mani varbūt mani nemaz tik ļoti nevilina, bet gan kompānija, sarunas, ūdens. Ar pirtīm vispār ideāli. Bet der arī bez. Ziemā tas nomierina, vasarā uzmundrina. Dzīve ir skaista.

Nedēļas nogales prieks bija Instagrama konta dzivebezberniem atklāšana. Vienkārši lieliska attieksme. Varbūt līdz daudzām lietām es esmu jau nonākusi intuitīvi pati no sevis. Bet prieks dzirdēt, ka tas saskan ar vispārējām ieteikumiem. Un vismaz kāds pēta šo tēmu.

Mallorca un God Jul

Ilgi neesmu rakstījusi.

Maljorka nav mana sala. Tas ir drīzāk 17. Bundeslande ar labiem autobāņiem un daudz vāciešiem. Un relatīvi sliktiem laika apstākļiem (kā jau Vācijā :p). Bet uz dažu iepriekšējo atvaļinājuma fona (Covid lokdown), bija relatīvi labi. Laikam pirmo reizi biju “aukstā” saunā. Laikam jau to temperatūra uz dienvidu pusi samazinās. Likās, ka zeķes jāuzvelk. Pa vidam Leo bija stacionāri savā veternārajā klīnikā un man patīk pērles.

Pēc 2 dienām ierodas nākošie viesi. Ja es nebraucu uz Latviju šogad vairs, tad gandrīz visi atbrauks pie manis līdz Ziemassvētkiem.

Dienas prieks šodien – Wernera zoda iekaisums ir mazinājies. Varbūt antibiotikas no nedēļas uz 5 dienām varētu samazināt.

Vakardienas prieks – tēja ar pastoru. Kristības (manas) Ziemassvētkos. Būs kur mīļāko kleitu uzvilkt. Garš stāsts un laikam es esmu vienīgā tādus hītus nostrādāt ar pašvaldības, finanzamt (latviski – VID) un darba devēja iesaisti, ka otradienas priekšpusdienā es varu pastoram savā viesistabā censties izskaidrot jēdzienu “followers”.

Jaunākais atklājums – Canva programma un norvēģu traģikomēdijas seriāls God Jul!

Grieķija

Tomāti un kaķu barība jāsapako un jānoliek vietā pirms atvaļinājuma. Jāatrod skapja dziļumos vasaras drēbes temperatūrām virs 20 grādiem. PCR tests pasūtīts. Tā vien gribas jau tagad izvilkt koferus un sāk pakoties, lai gan saprotu, ka tas ir pārāk agri. Es ceru, ka svētdien aizlidosim. Līdz tam vēl pāris interesanti projekti, piemēram, piedalīšanās studentu zinātniskajā konferencē. Essene. Grillēt šajā gadā tā arī nav sanācis. Bridgetons grāmatas atstāju lasīšanai uz salas.