Nākošie piedzīvojumi

Jā, es zinu, ka sanāk rakstīt retāk un retāk. Daļēji man liekas, ka pie vainas notrulināšanas skolā, kas nav nekāds izaicinājums man, drīzāk atsēdēšana. Iemesls kādēļ tur doties – par to maksā. Studiju laikos RSU bija drīzāk pārāk daudz darāmā, mācāmā un viss vienlaicīgi. Bet tad nu manas smadzenes darbojās daudz labāk, bija iedvesma, ģeniālas idejas utt. Tagad… nekā. Kaut gan šķiet, ka būtu jābūt laikam un iedvesmai. Bet nē, notrulināšanās tā vietā. Jā, no vienas puses, es esmu vecāka, bet nu tagad, kad neesmu savā māsu skolā, pēkšņi nāk idejas. Un iedvesmas.

Šajā nedēļā ir laiks, iedvesma, daudz mazāki un lielāki projektiņi ko darīt… Pēkšņi iedvesma, jo nav notrulināšanās. Ir māja, kaķi un laiks. 3 dienas mēģināju atdzīvināt šujmašīnu, kas nonāca mantojumā no tantes. Kaut kā neizdodas. Pajautāšu vai ko tik vecu vēl labi, ja ne, tad ar laiku jādomā kas cits. Tante pat ststājusi čeku. 1995.gadā šujmašīnu viņa ir iegādājusies pa 150 Doičmarkām. Nomainīju arī dušas galvu. Tagad tikai nogaidu, kad Heiko to pamanīs 😉 Viņš arī nav neko teicis par to, ka ieejas durvīm vairs atslēga neķerās… Viņš gribēja jau atslēgu/durvis mainīt, kas maksātu tūkstošus…. bet maza eļļas pudelīte nemaksā tik daudz. Un vēl es vakar griezu krūmus un fotografēju kaķus. Leo padodas pozēšana, kad viņš to grib.

Mani pārņēma pārdomas par manu skolu un klasi. No vienas puses viss forši un labi, ar klasi saprotos un viss notiek. Bet kaut kas līdz galam nav. Pirmkārt, ko mēs mācāmies vai tas viss ir pietiekami. Tikai gads palicis, bet neesam pat asins sastāvu mācījušies. Atnāca ārsts, 45 min laikā izstāstīja visu par asins pārliešanu, pajautaja vai mēs asins sastāvu esam mācījušies, pateicām nē, un viss labi. Jā, no skolas to kādam vajadzēja pasniegt, jo ārstu jau nevajag teorijai, bet nevienu tas īpaši nerausta… un tas ir viens no piemēriem. Tas ir tāds mileniumu kurs, galvenais pārāk daudz neiemācīt. Bērniņi tak jāsaudzē. Viņi tak nevar tik daudz samācīties… Sorry, var un vēl kā var visu iemācīties. Bet ja neviens neko nemāca, tad arī nemācās. Un pat viselementārākās lietas šķiet grūtas. Otrkārt, pats kurss. No pirmndienas pēcpusdienas neesmu skolā, bet katru dienu kādam kaut ko vajag, ieskaitot e-pastu pārsūtīšanu, printēšanu utt. Mīļie ļaudis, ir tā, ka dažreiz jāpadomā 2 soļus uz priekšu un jānopērk rezerves kārtridžs printerim vai arī jānospiež poga SŪTĪT, lai E-pasts nosūtītos. Bet nē, uz reiz jāceļ panika un jāsaskaņo viss ar mani… vai vismaz balss-paziņojumi man pa WhatsApp bals paziņojumi jāsūta. Man riebjās balss paziņojumi. Un WhatsApp arī nav mana mīļākā programma. Mesindžeris man patīk daudz labāk. Tāds milleniumu kurss. Kuriem viss pienākās, nekas nepatīk, kuriem nav nekādi pienākumi utt. Te ceļ trakusmi, ka dators jāaiznes uz skolu, man kādreiz Allažu pamatskolā bija jāpucē kaut kādas grīdas līstes ar birsti vasarā vairakas dienas. Un protams klases dežurants. Trešais faktors, man liekas, ka Vācijas sistēma ir radīta, lai visus izveidotu par vienādām 4kantīgām galviņām, piemēram, tagad kursa darbu tēmas izvēloties – jā, tādas, kuras jau gadiem bijušas, kuras visu laiku, jūs tak varat citus aspektus izpētīt. Paldies. Negribu. Es gribu tēmu, kuru es gribu. Arī tad, ja pasai skolai ir maza nojēga par to. Nē, uz mana kursa darba vāka nebūs bilde. Uzskatu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir abstrahēšanas spējas un viņiem pēc aprakstiem jāsaprot kas ir aprakstīts. Īpaši profesionālām medmāsām. Un mums kā docentes ir tikai tādas. Jāienes mazliet profesionalitātes būdā. Es nenolaidīšos līdz tam līmenim. Nope. Nemaz.

Ziema nāk un nākošai, visai garais atvaļinājums arī. Zinu, ka DE gandrīz veselu mēnesi būtu grūti izdzīvot bez noteiktas misijas. Tad nu plāns varētu būt Stokholma-LV-Berlīne-Sofija. Vai jums ir vēl kādi ieteikumi? Idejas? Šis ir izņēmuma gads, kad ir tik daudz brīvs. Es nezinu kā būs nākošos gadus, visdrīzak ne tik labi. Es jau tagad 3 gadus esmu vairak vai mazāk strādājusi pa Ziemassvētkiem. Pirmajā gadā Ziemassvētku vakarā geriatriskajā nodaļā, tad agrā maiņa 6.nodaļā, kas man taa ne sevišķi. Tikai pagajušo gadu Ziemassvētki bija brīvi. Toties 1.janvārī ar medbrāli Andrē vieni paši pa nodaļu trakojām.

Leo bez saviem ilkņiem. Pasaule rādās apgriezta otrādi.
Dzeltenās kurpes no Bulgārijas. 2 kaķi no Latvijas. Katram savs paklājs.

Publicējis

lasmons

Kinesthetic.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s