Nākotne

Skatos interviju ar māsu, kas strādā Īrijā, un esmu zaļa no greizsirdības par tām inovācijām, no tām iespējām un izaugsmi. Liekas, ka manā apvidū ir vienkārši pagrimums un vēl viduslaiki. Ļoti maz kas notiek. Vispār domāju, kas un ko nākotnē. Promovēties?! Vai ne? Garš tas pasākus. Un nezinu vai gribu līst dīķī, kas ar laiku tikai samazinās savā vidē. Un kas arī liek paliek jomā, jo savādak iegūtais grāds vienkārši kļūst bezjēdzīgs.

Otrs maģistrs ir savos ceļos aizgājis. Bet ko tālāk. Darbā arī tāda nenoteiktība. Bet tas ir bijis tā vienmēr. Kad tad man nav bijuši kādi nākotnes projekti un plānojumi?! Laikam nekad.

Par Hansu viss vēl migla tīts. Arī ja man kāds pateiks, ka tagad viss ir labi, es laikam nenoticēšu. Bet man patīk, ka otram dēlam pateicu, visu ko domāju. 38 gadu vecumā ir jākļūst pieaugušam un jāuzņemās atbildība un arī kaut kas jāsāk pašam darīt un organizēt, bez stumšanas un grūšanas.

Autors: lasmons

Kinesthetic.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: