Nav un ir laiks

12 dienas veco ļaužu nodaļā ir garām. Prakse tajā nodaļā ir garām. Beidzot. Katru dienu tur bija savādāki piedzīvojumi. Jau ejot uz darbu doma – kas šodien noies savādāk kā plānots… Sākot ar 18 gadīgas sievietes aprūpi, kura kaut kad ir ieradusies ar suni, līdz lauztām rokam, kuras ir ieģipsētas, jo neviens nav paskatījies, ka roka nav lauzta, līdz pakritušām zilumainām tantēm, kuras nebeidz asiņot un šķiet riktīgi kā pēc boksa mača. Pa vidam vēl skolnieku apmācība un diskusijas… bezjēdzīgas un garas ar dažiem, kuriem ir savi uzskati. Bet aprūpēt tos, kas paši to nevar, ir svarīgi. Atrunas, kāpec to nevar, var atrast vienmēr, bet es uzskatu, ka tā vietā ir jāmeklē ceļi, kā to izdarīt. Man vairs vienkārši pēdējās dienas nebija iekšā. Divas dienas līdz tiku tam pāri.

Vēl rītdiena brīva. Tad skola uz 4 nedēļām. Prieks vismaz Duigu un Moniku satikt. Bet šķiet, ka pēc 2 dienām uz skolu vairs negribēsies.

Studijās pamazām miers un vasaras brīvdienas tuvojas. Uzrakstīju novērtējumu vienam kursam, kurs katastrofa. Nu es ceru, ka tas neietekmēs novērtējumu. Ja viss labi, rudenī maģistrs.

Pa vidam bija vēl sāga ar kaķi Minniju. Minnijas mājas tika atrastas.

Vakar Tenderingsee, Heiko jaunais sausais nirsanas kombinzons. Joki par pirmo medicīnisko palīdzību un banāna izsniegšana. Iemigšana. Un atziņa, ka intensīvā fāze studijās ir beigusies. Un izbīlis, ko tagad darīt… vairs nav 4 grāmatas vienlaicīgi ko lasīt.

Probezeit

Pēc 3 nedēļām beidzas pārbaudes laiks skolā. Tad 3 nedēļas atvaļinājums. Bet vispirms pārbaudes laiks jāpārdzīvo 🙂 bišķi jāpamācās, bet nav iedvesmas. Hronosomas un hromatīdu ķēdes nav mana mīļākā tēma. Pārāk daudz nosaukumi. Pārāk maz skaidrojumi kā kura ķēde savīta. Ir tikai nogurums. Grūti pārorientēties no darba nodaļā uz ļoti trokšņaiņu sēdēšanu klasē.

Pozitīvais ir Zumba, kas ceturdienas vakarā mani atkal uzlādēja… restartējos un vakar bija atkal labi. Pat skolā. Un vēl jauni kursi Zviedrijas studijām. 15 KP kurss beidzas kaut kā ļoti ātri, man tikai jāsagaida 600lpp grāmata un jāizlasa. Otra grāmata ir jau zināma. Un tad vēl visas YouTube prezentācijas.

Šodien Renatei dzimšanas diena. Ēšana.

Vētru pārdzīvoju labi, bet kaimiņu egle gan dabūja trūkties. Jau 2 dienas stāv tā mazliet šķībi. Pīpējošajiem kaimiņiem ir mazas neērtības, bet visiem pārējiem – egļu aromāts dzīvoklī.

Grabuļi

Plāns rītdienai: terorizēt vietējo birokrātu, kurš šodien atgriezās no atvaļinājuma.

Darba plāns novembrim būs tikai novembra vidū.

Ar bērnudārzu pieaugušo klasē jātiek galā kaut kādā veidā mums pašiem. Vēl tikai 2 dienas un tad 6 dienas brīvas. Vismaz mani šodien grozīja gultā. Un viens no bērnudārza referātiem tika priekšā stādīts. Bērnudārzs spēlejās ar saviem smartphoniem, kad tiek stāstīts, kas būs kontroldarbā un pēc tam 10 reizes uzdot muļķīgus jautājumus par to, kas būs kontroldarbā. – Jāzin viss par audiem. – Arī par epitēliju? – Jā, arī par epitēliju. – Arī epitēlija iedalījums? – Jā, protams, jāzina arī tas. – Un saistaudu iedalījums arī jāzin? – Passaprotami. – Bet muskuļaudu iedalījums mums būtu jāzina tikai nākošajā kontroldarbā pie muskuļiem. – Nē, mēs to ņēmām jau, muskuļaudi ir viena no audu grupām, jums tas ir jāzina. Nu kur cilvēki var būt tik stulbi?!!!!

Es Asos atradu savu foršo Ziemassvetku džemperi, tikai tas bija izpirkts. 😦

Referātu rakstu Zviedrijai. Dzīve iet uz priekšu. Un jā, es ļāvos un pasūtīju visai daudz auskaru un rotaslietu no Aliexpress. Bet dažas lietas nevar būt pārak daudz. Nevaru vien sagaidīt. Dažas lietas nāks arī caur Latviju.

Trikolors bija apmeklējis apakšējās kaimiņienes guļamistabu. Kā gan mazs jauks kaķītis var saprast, kurā stāvā dzīvo. Pa pēcpusdienām mums ir dīvāna kvalitatīvais laiks. Kopā labāk.

Bijām ciemos pie vieniem ar 3 kaķiem. Vienam no stresa mazliet spalvas krīt. Varētu pie mums pārcelties. 🙂

Sandburg

Paklausīju mammai un aizbraucu uz pasaules rekordu uzstādījušo augstāko smilšu pili. Bija smuka. Iespaidīgi. Interesanti kā to bija iespējams uzbūvēt tīri tehniski?

Es ceru, ka smilšu pils saglabāsies līdz nākošajai nedēļai, kad Alise būs šeit.

Vakar bijām uz parku, kas līdzīgs Landschaftspark Nord, bet tā dzelzs ražotne bija krietni jaunāka, bija krietni vēlāk pamesta un tā rezultātā, nebija tas… bet bijām un redzējām. Tur bija ļoti interesants lifts ar uzrakstu “dzimtsarakstu nodaļa” un izrādās, ka tur tiešām ir iespējams apprecēties tādā autentiskā ražotnē ar skatu. Nezinu tikai kā tur ar temperatūtām, jo vasarā varētu uzkarst un ziemā auksts būt.

Skats precoties Hattingenā.

Ražotne Heinrich Hutte Hattingenā

Blogam jābūt

More's Sunbath
Viena no pirmajām bildēm, kas tika ievietota blogā 2010. vai 2011. gadā

Es biju mazliet iesprūdusi blogošanā, jo nevarēju vien izdomāt bloga ādiņu un nekas nepatika.

Tagad mazliet pašattīrīju blogu, jo vēl biju iesprūdusi bloga lapās no 2010/2011/2012. gada, kas bija morāli novecojušas. Neizdzēsu, ārā neizmetu. Noprivatizēju, lai citi neredz, bet es redzu. Jo interesanti, ka dzīve ir mainījusies ne tik ilgu gadu laikā.

Laikam atvieglošu arī privātuma politiku un ne visu likšu zem paroles.

Par šo bloga ārējo izskatu vēl nav 100% pārliecības, ka būs īstais. Bet pamēģināsim. Vismaz šis blogs veicina bilžu ievietošanu.

Ja kāds vēlas svētdien pievienoties laivu braucienam pa dziļu Vidzemi, tad dodiet ziņu.

PS. Ir ļaļas kondīcija pēc pēdējās maiņas bērnu nodaļā. 2 nedēļas brīvas. Tad iet tālāk ar tālākām mācībām.