12 Stundas

Dašreiz ir labi vienkārši 12 stundas nogulēt. Vienkārši tā. Ar Trikolora miega hormoniem. Viņa to var ļoti labi. Pa nekti mūs it kā esot apciemojis arī Leo. Bet kamer viņš nebļauj, tikmer es viņu parasti nemanu. Bet viņi pēdejā laikā abi kļuvuši par iekšas kaķiem.

Ir tāds forša ziemas sajūta pamazām. Ar gaismiņām. Svecēm. Un pēdejo zāles pļaušanu šajā gadā. Cerams. Tikai Ziemassvētku komercializācija ir katru gadu ar vien trakāka un katru gadu gribas un es pamazām cenšos samazināt ar vien vairāk visus pričendāļus. Nevajag man neko. Tikai Ziemassvētku džemperus un egli. Kaķi gan tika pie saviem spot-oniem. Nebija viņi laimīgi.

Stokholma-Rīga, 2018

Izrādās, ka man bija jāveic vēl labojumi manā never-ending Maģistra sērijā. Nosūtīju. E-pasts no recenyentes bija labs – nu Tu esi nokārtojusi pēdējo pārbaudījumu, bet nu veic vēl labojumus un tad Tev viss tiks ieskaitīts. Veicu labojumus. Es ceru, ka sāga kaut kad beidzot beigsies, jo pēc tam vēl rezultāti jāiesniedz tālāk un tad varbūt nākoso 2 mēnešu laikā rezultāti tiks apstiprināti Zviedrijā un tad pēc 200Eur un 6 menešiem arī Vācijā. Ko es darīšu ar meģistru tālāk? Ierāmēšu sertifikātu un pielikšu viesistabā pie sienas. Pagaidām neredzu tam nekādu jēgu šeit Vācijā maģistram. Bet tas jau ir kā vienmēr. Sākumā šķiet, ka nav jēga, bet tad jēga rodās… Varbūt tomēr paskatīties ko piedāvā DE darba iespējas. Clēra ir mans piemērs. Jā, mācījās māsu asistntos, tagad strādā Deutsche Bahn ofisā un kāpj pa karieras kāpnēm. Uzņēmību man vajag. No otras puses, man nav iedvesma braukāt uz Disseldorfu un Ķelni. Jā, vilcieni forša lieta, bet nu žēl manu nervu, laika un visbeidzot arī naudas. Sastrēgumi te ir traki. Bet pamazām jāsāk domāt, kas būs pēc 2020.gada augusta. Turpināt strādāt manā slimnīcā? Vai arī kaut kur citur doties?

IKEA un gultasveļa

IKEA domā par mani un uztaisīja perfektu galdu viesistabai… Vispār jau to galdiņu nemaklējām, plāns tāds nebija, bet nu atradām. Wunderbar. Un vēl IKEA uzražoja rozā glāzes. Tas manā dzīvē trūka. Man pamazām veidojas IKEA krāsaino glāžu kolekcija.

Otra tēma, kas jau ilgāku laiku bija aktuāla ir gultas veļa. Viesiem tagad būs speciāla gultas veļa. No LIDL. Ar džungļu motīvu. Spontāns pirkums. Bet interesants. Un mums atkal indiānisks motīvs kolekcijā. Man liekas, ka es pus nedēļu pavadīju domājot par gultas veļas maiņas stratēģijām. Ar laiku jādomā par palagiem.

Pirmie grupu darbi veiksmīgi pabeigti. Man patīk strādāt pie manis mājās. Ar visu grupu. Nākošie grupu darbi nāk. Not impressed. Zumbas iešanai ir forši blakus effekti, piemeram, neierastas pazīšanās darbā.

Fotogrāmatas vel nav atceļojušas. Lielās bildes gan atceļoja un ir atradušas savus rāmīšus.

Tad tik uz priekšu. Taka uz Luz.

Būtu jāmācās aiznākosas nedēļas eksāmeniem, bet nav iedvesma. Tie eksāmeni arī neko neizšķir.

Slinķi

Tie nav nekādi monstri, drīzāk jau vienkārši sliņķi. Viņiem svarīgi ir gulēt, arī tad ja laiks ārā ir labs. Nu labi, Leo visu saprot, tagad sākās Leo ”smalkbalstiņas-bļaušana”, viņš grib tomēr ārā. Vakarnakts mistērija ir, kurš ielaida Leo iekšā naktī. Nu ok, tagad Trikolors ir mazliet aizkaitināts, jo nevar pagulēt, jo tas tipiņš tur bļaustās.

Šodienas pētījuma tēma – kas ir bitumens?! Sigulda var mālēt sevi kā paraugpašvaldība, bet nu tā izromentēt ceļu, ka nākošajā pavasarī tas nav ceļš, bet gan viena vienīga putra. Nu pašvaldībai vienkārši liekas, ka vietējie iedzīvotāji ir muļķi un neko nesaprot, un var sabērt mālu uz ceļa un teikt, ka tā tak ir grants, jo sertifikātā tā rakstīts un viss būs labi. Ko tad tie miesta muļķi tur var sadarīt.

Jadabū vel lidojuma biļete uz Bulgāriju pie Elīnas ciemos. Man sajūta, ka Aprīlis būs interesants, bet vel jau jāpasūta uz Bulgāriju biļeti. Wizzairiem vajadzetu rīt vai parīt 20% atlaidi lidojumiem iedot. Vēl 5 nedēļas līdz atvaļinājumam.

Darbā visādi. Viss no cilvēku tarantumiem, kuriem liekas, ka viņi ir labāki par visiem citiem. Līdz smagi slimiem berniem, kuriem sāp, savelk seju no sāpēm, bet tad melo, ka nesāpēja. Bet vismaz skrējiena vidū es to nabaga bērnu mazliet palutināju ar zaptsmaizi un nutellas maizi. Bērnam ir jāļauj būt bērnam. Daudz mētāšanās apkārt pa slimnīcas dažādām nodaļām, bet ir interesanti. Labāk, nekā sedēt māsu istabā un neko nedarīt.

Šodien padarbojos mājas priekšā. Jāatbrīvojās no koka mājas priekšā. Iepriekšējai īpašniecei visu vajadzēja smuki, bet mani interesē arī funkcionālisms. Lai nav auto iekšā un ārā jābraukā, ja parādās otrs auto kaut kad. Un vēl gribās visādas Latvijas neiznīcināmās puķes – ķeizarkroņus, flokšus, viendienziedes, miķelīšus. Pojenes es gan jau šeit dabūšu.

Rudens sentiments

Beidzot rudens. Un nacionālā brīvdiena. Un man 2 dienas brīvas. Nedēļas nogale atkal dzemdību nodaļā, bet tas nav tik traki. Bērni dzimst. Un ir interesanti.

4 nedeļas skolā jāpārdzīvo un tad 2 nedēļas brīvas. Tikai pēdējā pus nedēļa LV, tad nu sāku plānot savu izklaides programmu pirmajai nedēļai. Viens termiņš jau aizņemts – 4.decembrī ārvalstnieku biroja apmeklēšana šeit, lai saņemtu konsultāciju par

Trikolors atkal iet ārā. Savas nelielās problēmas ar trepju izmantošanu Trikolors ir pārdzīvojis. 2 dienas es viņu nesu lejā un tad atkal augšā un Trikolors saprata, ka lejā arī ir tīri jauki. Tagad mums ir arī jauna tradīcija – skatīties saullēktu viesistabā. Ar saullēktu ir domāts Rollo žalūziju elektrisku uzvilkšanos uz augšu. Un tad Trikolors var iet ārā.

Šo es dabūju IKEA. Astrid. Kaķis fonā ir joprojām ir Trikolors. Mēs esam nobrieduši Trikoloram sagādāt kompāniju no Latvijas.

Jup. Dzemdīu nodaļā mes apkārt staigājam rozā un zilās drēbēs, kadas nu mūsu veļas dāma mums sagādā. Duigū atnāca mani apciemot. Un tapa foto.

Tepiķu sāga ir galā. Nākosā mēnesa laikā kļūsim pat tepiķu noņemšanas speciālistiem. Šeit tepiķis jānovāc, mājā tepiķis jānovāc. Bet viss būs labi. Un galvenais Trikolora tepiķīti ar 3 kaķiem līdzi paņemt.

Viesturs brauc, kad viņs aizlido, tad uz vienu dienu atlido lielā māsa visu nokontrolēt. Tad viņa uz Malagu. Oktobris būs interesants. Daudz kas notiks. Kā vienmēr 🙂

Es esmu pazaudejusi orientāciju laikā. Man ir piektdienas sajūta svētdienā. Rīt un parīt man ir nedēļas nogale ar garu ‘to do’ sarakstu. Un tāda nostalģija tagad. Sameklēju FB Fajas atradēju. Ieskatījos Linkedin. Faja man pietrūkst. Viņas gulēšana sejā, jo ir silts.

Otradien garāžas atslēgas. Un kastu pārvešanas process var sākties. Nodarbošanās/iesildīšanās pirms tepiķu dīrāšanas. Vēl jau ir lamināts jādabū un lamināta licējs.

Dienas iedvesam: sākt tamborēt!

 

Pulvera muca

Gaidu, kamēr atbrīvosies māja. Gaidu, kamēr noskaidrosies tepiķu sāga. Pakojos. TV stāv uz grīdas. Es saprotu, kādēļ visas TV mēbeles ir tik zemas – lai TV ražotāji varētu uzvārīties, jo zemu stāvoši TV izskatās mazi.

Mazs nemiers par laminata likšanu (kurs to darīs un vai tas, kurš ir sarunāts, tiešām to darīs?) un tepiķi jaunajā mājā – vai tas gadījumā arī nav pielīmēts.

Prieks, ka no rītdienas darbs nodaļā. Piektdien vēlā maiņa, kas visdrīzak nozīmē, ka kādam ir izdarīts labs žests un par to vēlā maiņa ir piešķirta man.

Zviedrijas studijas ir atsākušās citā platformā, kas nozīmē, ka ir mazs haoss un neviens neko īsti nezina. Informācija, kas tieši jādara, ir no kaut kādiem netiešiem avotiem.

Prieks, ka skolas bloks ir beidzies.

Mistērija par Berlīnes klases braucienu nākošā gada maijā. Ir plusi un mīnusi. Parasti varu ātri pienemt lēmumus, bet ne šajā gadījumā.

Kleitas meklēšana decembrim. Un fotogrāfa.

Ceturdiena

Labdien!

Lanzerotes brauciena bilžu grāmata pasūtīta. Sentiments pārskatos bildes. Ceļa jūtīs.

Wizzairs no Rīgas uz Dotrmundi jūlijā pasūtīts, bet nav ne jausmas par lidojumu uz Rīgu. Pirmndien jācenšās uzzināt, kurā nodaļā es esmu uz vasaru iedalīta. Gribētos arī uz Stokholmu.

Kopš vakardienas Trikolors ir atkal atklājis kopā gulēšanas priekus. Vienīgā vēlas maiņas priekšrocība – kvalitatīva laika pavadīšana ar kaķi.

Nākosnedēļ Čopa ieradīsies. Bet man vēl nav nekādas nojausmas kas un kā. Varbūt ar vilcienu uz Dortmundi.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

Sestdiena

 Maģistra brainstormings. Aizrakstīju zviedru iestādēm, lai arī tur tiktu nomainīts mans uzvārds. Laikam jau būs arī pasi un ID karti jāieskenē. Viena no pēdējām lietām ar veco uzvārdu. Veļas nodošanā darbā tas visdrīzāk būs vēl pāris gadus aktuāls.

Mums ir vasara. Šonedēļ. Aizparīt vasara beigsies. Bet tikmēr saldējums un čilliņš.

Vakar pirmo reizi šogad uz Tenderingsee. Mieriņš ar izklapējamo krēslu. Paspēju iemigt. Uz beigām manas plaušas vēl mazliet uzdarbojas ar klepu, bet kortizons ir wunderbar.

Beidzot biju uz Zumbu un bija labi. Nākošnedēļ vēlā maiņa. Aiznākošnedēļ ar Čopu tur.

Brīvdienas labas lietas tikai jaunajā veco ļaužu nodaļā nevaru iejusties. Nodaļa liela un bardaks liels. Darbinieki katru dienu citi, daudz skolnieki no citām iestādēm un nezin vietējo kartību. Haoss. Liekas, ka varu darīt un darīt, bet tik un tā nav pietiekami. Zāles nav uz vietas. Var kaut ko var pateikt māsiņām, bet neviens jau to nedzird. Darbošanās kaut kadā savā nodabā. Eh. Būs jau labi.

Finiša taisnē…

Kad likās, ka ziema jau beigusies, tiku pie saaukstēšanās. Man jau likās, ka forši, šī ziema pagājusi bez lielām saaukstēšanām, ka imunitāte labi pastrādāja. Klepus ne pa jokam. Iesnas dažreiz. Cocamodols glābj. Bet vismaz tas viss ir LV un nav pēkšņa temperatūras kāpšana, kā DE.

Šeit nozagta ideja Lieldienu zaķiem.

Vakar centos glābt runci, kuram viena acs gandrīz beigta, pierē ādas gabals riktīgi izrauts. Divas reizes ķērām, beigās viņš aizbēga. Jācer, ka rīt viņu noķers. Izkastrēšana arī nenāktu par skādi. Es viņam izskaidroju, ka mēs gribam tikai palīdzet viņam un ka ārsts iedos zāles un būs labāk, bet viņš negribēja sev ļaut palīdzēt. Varbūt rīt ļausies. Manas rokas izskatās briesmīgas. Abas saskrāpētas. Miermīlīgi tas nebija. Labi, ka tikai trešdien uz darbu.