29.01.2010. 1.diena
Pāris dienas iepriekšs saņemu info kur, kad un kā man jātiek. Plkst. 11 jābūt. Tā kā tiksāna pašu ziņā, tad pie minētās autobusu pieturas redzami labi daudz aizdomīgu tipāžu, kas varētu būt EVEsieši. Vēlāk izrādās, ka man taisnība. Bla, bla, bla… 13. autobuss, sagaida, neviens zālē nerunā, ierodās organizatori, sadalam istabiņas. Man tiek divvietīgā.
Tālāk seko iepazīšanās, kam īsti jēgu neredzu. Mana vārdu iegaumēšana ir pārāk limitēta. Visi vēl stīvi.
Kafijas pauze. Kkas pasaka, ka augšā viena istabiņa reāli applūdusi. Protams, ka mūsējā. Nopludojusi tā, ka visa duša, WC, istaba un nopietna daļa gaiteņa noplūdusi… Vēlāk paziņo, ka bišķi vainīgas esam mēs, jo kāda (mana istabas biedrene atzīstās) pirms došanās lejā mēģināja nomazgāt rokas, ūdens bija atslēgts, bet krāns dušā atstāts vaļā. Vakarā dušojoties, noskaidrojās, ka duša vnk tek pa visām malām arī vienkārši dušojoties! Idiotisms. Pilnīgs. Ā! Vēl pēc tam sāka tecēt uz galvas ūdens ēdamtelpā un priekšnamā (gan pa dienu, gan laikam vakarā, bet to vairs nepiedzīvoju, jo guļu). Riktīgi līt. Paši vainīgi, ka netiek ar savu santehniku galā.
Par viesu namu domas neuzlabojās arī pēc pudienām, kuras maigi izsakoties, bija švakas. Cīņa par kartupeļiem pēdējiem. Vilku likumi.
Turpinās iepazīšanās. Vakarā gatavojam pāris minūšu prezentāciju par saviem EVS projektiem. Laikam mazā migrēniņa sāk uzdarboties, bet man sāka likties, ka bišķi par traku tiek prasīts kā mani sagatavoja. Vispār jau nekā. Jo pati attiecos, gan no valodas kursiem, gan no līdzīgu iestādījumu apmeklēšanu. Arī no vārdnīcas, pilnai laimei.
Ar sāpošu galvu aizdodos gulēt.
30.01.2010.
Sākās rīts ar izprovocētu diskusiju, kurā saskatu skaidru tīm-bildinga treniņu. Blar, blar, blar… zinu ar kādiem secnājumiem tas beigsies. It kā tas domāts, lai cilvēki tā kā mēģinātu sadarboties, ja jādzīvo lielā mājā ar vēl ļoti daudziem brīvprātīgiem. Neliekas īpaši aktuāli. Tad visādas iesaistīto pušu tiesības un pienākumi tiek aprunāti 4 grupās. Daži atzīst, ka savu līgumu ir izlasījuši. Es visu pasaku, neviens netic, ka tā ir. Tad nu daži izlasa līgumu. Manu. Vēlāk visu pārrunājam lielajā grupā. Nekko jaunu neuzzinu. Rodas jautājums, vai amn būs gludeklis, un kur tas būs. Kkāda spēle un uzdevums ar mākslīgu problēmu izdomāšanu un risināšanu. Beigu beigās visur sarakstam, ka gan no depresijas, gan no istabas biedriem palīdzēs iesaistīšanās pilsoņu karā, kaķi ir jāiemidzina.
Vakarā atbrauc brīvprātīgā, kura atgriezusies no Portugāles. Vismaz kkas vērtīgs. Beidzot normālas diskusijas par ”dārzniecību” un to alternatīvēm. SMS no sūtītājorganizātorēm. Pasūrojos par iepriekšējo dienu. Bet atzīstu, ka jau labāk šodien.
Visi pasaka, ka nav ko vakarā darīt (iepriekšējā vakarā KAL bija bijis). Tad nu viens no org.komitejas metās kko baigi spēlēt. Laikam bija jautri. Dzirdu gulētejot kkādu baigo kņadu. Domāju, ka kad bija KAL, tad bija klusāk. Bet ātri aizmiegu.
31.01.2010. Beidzot prom!
Pēdējā diena. Neko jaunu kopumā neuzzinu. Pārrunājam, kas būtu jāņem līdzi, par Youthpasiem runājam, Youth’in’akšen iespējām, ko pa lielam jau zināju pēc sava Turcijas projektiņa. Spēles, kas grupā jāizdomā citām grupām. Normāla grupa savācās. Nekas īpašs. Vēl bla bla bla par to, ko mēs gribam no šāda projekta un kas te vispār, ko te vispār… Novērtējums, kurā uzrakstīju kas rullēja, kas nerullēja. Beigās beigas gan tiek iekavētas un uz autobusu dodos pusskriešus. Bet uzkavēties tur ilgāk arī negribējās.
Pozitīvās ziņas – kkādus 2 normālus kontaktus tomēr pa turieni sadibināju! Viesu nams atradās ideālā lokalizācijā, lai novērotu, ka nolaižās lidmašīnas (tieši tas pikējums… dievinu!!!) Pirmā pieredze ar appludināšanu! Drošība par projektu! (likās, ka dienvidu zemēs varbūtība, ka ”ies jautri” ir daudz lielāka, nekā konservatīvajā VidusEiropā).
Piezīmes ar īpašajiem, prātā paliekošajiem terminiem:
M.C.S. = Mosties! Celies! Strādā!
Iesvērt kapeiciņu!
Moš uzvārīsies!
Beidzot noslēdzošā daļa: rīt pievērsīšos socializācijai ar cilvēkiem, ar kuriem socializēties tiešām vienmēr ir baigi forši, vērtīgi un saturīgi! Krekers, kekss un filmu skatīšanās. Šovakar esmu ļoooti priecīga par kārtīga stipruma kafiju un TV. Kaķis, trakā ģimenīte un Alises foršās bildes, kura sieraugot, no skaudības zaļa paliku.
