23.01.2010.
Šodien neko tā arī īpaši nepaspēju sadarīt, izņemot mazo rīta šoppingu, šokolādes desas uzveidošanu un kārtējās inglišs grāmatas pieveikšanu (pie reizes tikku izmantota arī kā spilvens rižulim Rokijam-Rū-Rudenim). Pa vidam arī sniedzu dažas izsmeļošas konsultācijas Alisei par zemuzkalnes sinonīmu hipotalāmu, neironiem, nefroniem un nervosiem, pakaļas smadzenēm (lokalizāciju paši varat iedomāties), bonussmadzenēm (sauktām arī par papildus smadzenēm) un citām lasīšanas kļūdām.
Pa dienas vidu (apmēram ap to laiku, kad ar Soldžī sazvanījāmies) man bija lielā dienas jautrība uznākusi. Laikam jau viņa daudz ko dzirdēja telefona aparātā.
Pēc tam, kad beidzu smieties, tika nolemts to tējošanu un Šerloha Holmsa skatīšanos pārcelt uz rītvakaru. Bet rītvakar vienīgi mana šokolādes desa vairs nebūs…
Biju pārsteigta, ka kaķis ir spējīgs tik ilgi tā mierīgi nogulēt. Beigās neizturēju es un viņš tika apsprausts ar visādām matu sprādzītēm… tad kad rižais brīnums pamodās, tik laimīgs nemaz nebija.
Vispār auksts. Žēl kamaniņbraucējus, boblsejistus un viņu atbalstītājus! Turieties!